Kas ir velokurjeri un kā tie strādā

Velokurjeri pārsvarā ir cilvēki, kas strādā pilsētu centrālajās daļās, sevišķi biznesa kvartālos, jo lielā apdzīvotības blīvumā ir arī liela satiksme. Kur liela satiksme, tur grūti atrast autostāvvietu, daudz sastrēgumu, un tādējādi piegādes ir dārgas un kavējas. Tāpēc daudzi uzņēmēji ir izvēlējušies pilsētai atbilstošāku piegādes veidu – velokurjerus.

Velokurjeru vēsture pasaulē

Uzreiz pēc tam, kad tika radīts ar pedāļiem minams velosipēds, tā uzreiz to sāka lietot sūtījumu pārvadāšanai. Jau 1860-tajos gados riteņbraucējus izmantoja pasta telegrammu nogādāšanai. Ir informācija, ka 1870-tajos gados Parīzes biržā tika nodarbināti velokurjeri. Velosipēdus mantu un preču pārvadāšanai jau izmanto desmitgadēm, sevišķi Āzijā, kur ļoti populāras velorikšas cilvēku un mantu pārvadāšanai. Taču ļoti daudz izmantoja velosipēdus ikdienā kā transporta līdzekli, uz kura uzkraut kaut ko, lai pašam nav jānes. Latvijas laukos padomju laikos ļoti bieži varēja redzēt uz velosipēda ragiem uzkarinātas piena kannas.

Kā viens no pirmajiem velokurjeru pasta pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem pasaulē ir minēts kāds 1945. gadā dibināts uzņēmums Sanfrancisko.

Eiropā velokurjeri kā pasta pakalpojumu sniedzēji parādījās diezgan vēlu – 1980-ajos gados. Viens no pirmajiem bija “On Yer Bike” un “Pedal-Pushers”, kas izveidoja Londonā kurjeru uzņēmumus. Vēlākos gados arī Eiropas vidienē un Ziemeļeiropā strauji sāka attīstīties velokurjeru pakalpojumu sniedzēji. Zināmā mērā tāds vienkāršs un sens transportlīdzeklis varēja kļūt atkal par daudz konkurētspējīgāku pārvietošanās veidu, pateicoties autotransporta skaita pieaugumam. Vairāk mašīnu, vairāk sastrēgumu, vairāk kavējumu, kas arvien vairāk samazina piegādes ātrumu pilsētā un sadārdzina procesu.

Velokurjeru transports

Sākotnēji velokurjeri pārvietojās ar parastiem ceļu jeb pilsētas velosipēdiem, jo tie bija vienīgie pieejamie. Tikai vēlāk sāka izmantot sporta velosipēdus, jo daudzi velosportisti amatieri vienlaicīgi strādāja par velokurjeriem ikdienā. Ar laiku sāka ražot speciālus velosipēdus pastniekiem, dažādu arodu cilvēkiem – piemēram, karavīriem, veloceļotājiem u.c.. Arī pēdējās desmitgadēs ir bijuši velosipēdu ražotāji, kuri laiduši klajā sērijveida velosipēdus ar kurjeriem domātu nosaukumu. Piemēram, Muddy Fox Courier. Taču velokurjeri nav īsti bijuši apmierināti ar esošo piedāvājumu, jo ir dažāda darba specifika, atšķirīgs reljefs. Neskatoties uz to, ļoti populāri vienubrīd kļuva velosipēdi bez brīvgaitas rumbā jeb treka velosipēdi, kurus Latvijā sauc par fiksīšiem (fixed gear). Un pamatā šādai izvēlei ir velosipēda vieglums, maz detaļu – maz kam salūzt, zemas izmaksas, vienkāršs, lēts.

Taču darba specifika ir dažāda, apvidus dažāds, klimatiskie apstākļi ir dažādi. Tādēļ nav tāda pareizā kurjera velosipēda. Katrs brauc kā pierasts, kā labāk, ērtāk. Tādēļ, laikam ejot, ir bijuši gan kalnu velosipēdi, gan šosejas velosipēdi, velokrosa velosipēdi, taču arvien populārāki kļūst kravas velosipēdi un sevišķi ar elektrisko piedziņu. Par populārākajiem kravas velosipēdiem kurjeru vidū pasaulē tiek uzskatīti Dānijā ražotie Bullitt. Pat uzņēmuma reklāmas koncepcija ir tāda, ka Facebook un citos sociālajos tīklos uzņēmums nereklamējas, jo īpašnieki uzskata, ka vislabākā reklāma ir velosipēds pilsētas ielās, nevis uzmācīgas reklāmas internetā. Un vislabākais pārdevējs ir velokurjers, kurš ar aizrautību un profesionāla braucēja pieredzi vislabāk spēs izstāstīt Bullitt priekšrocības attiecībā pret parastu velosipēdu vai citu ražotāju kravas velosipēdiem. Bullitt arī tiek uzskatīts par ātrāko kravas velosipēdu pasaulē. Kravas velosipēdu ietilpība ir dažāda un pielietojums arī visdažādākais. Sākot no teju plika rāmja, uz kura kā zirga vāģiem var kraut virsū visu, kam ir lieli gabarīti – kaut ledusskapi. Līdz velosipēdiem, kas aprīkoti ar slēdzamām lādēm, kuros pārvadā vērtīgas lietas jeb sīkumus. Noderīgi gan pret iespējamo sūtījuma zādzību, gan laika apstākļiem. Ir kravas velosipēdi, kuri aprīkoti ar termiski izolētu lādi, kurā pārvadā saldētu pārtiku, atdzesētas vielas farmācijas vajadzībām, arī asins paraugus uz laboratorijām. Un šī pieredze transportēšanā pārsvarā nāk no velokurjeru ikdienas. Velokurjeri ir tie, kas ir spējuši lauzt cilvēkiem domāšanu un paradumus, parādot, ka lietas ir iespējams vest ārkārtīgi vienkārši, lēti un ātri – ar velosipēdu.

Velokurjeri pasaulē šodien

Šodien velokurjeru darbā tiek izmantots daudz tehnoloģiju – rācijas, kas nodrošina informācijas saņemšanas ātrumu un ērtumu, skārienjūtīgie mobilie telefoni un planšetes, telefonu aplikācijas, GPS izsekošana, dažādas datorprogrammas, kas uzskaita sūtījumus ne tikai vietējā, bet globālā tīklā. Kravas velosipēdu attīstība (sevišķi elektrisko) ļoti veicinājusi ātru lielāka gabarīta kravu piegādi. Velokurjera priekšrocības ātruma un izmaksu ziņā ar katru gadu pieaug.

Velokurjeru uzņēmumu darbības principi ir atšķirīgi. Viens veids ir tāds, kur kurjeri strādā pasta uzņēmumā, ir tā darbinieki. Tiem ir forma, uzņēmuma apdrošināšana, atbildība, uzņēmuma noteikti darba principi, standarti, etiķete.

Cits veids ir, kur kurjeri ir pašnodarbinātie, tiem pret uzņēmumu īsti nekādu saistību nav, galvenais piegādāt sūtījumu un saņemt algu. Šādu uzņēmumu kurjeri pārsvarā ierodas darbā, kad tiem ir brīvs laiks no citām nodarbēm. Teorētiski pat vairāki simti cilvēku var būt piesaistīti šādam uzņēmumam, taču to nepieciešamību regulē sūtījumu skaits konkrētā dienā un konkrētā brīdī. Un monitorēt, vadīt šo var telefona aplikācijā, kur kurjers piesakās, kad gatavs strādāt – dispečers redz, kurš kurjers ir brīvs un kuram var dot darbu. ASV pārsvarā šādu uzņēmumu kurjeri nav kurjeru formās, brauc civilā apģērbā, kāds nu kuram ir. Tam ir arī sekas – kurjeru grūtāk atpazīt, grūtāk uzticēties, un tie rada pilsētvides satiksmē sliktu iespaidu un attieksmi par visiem pārējiem riteņbraucējiem, jo brauc ātri, agresīvi, jo tiem nav identitātes, kā tas ir kurjeriem formās. Pēc būtības abas pieejas ir labas, tikai klientiem neliela atšķirība sadarbībā, jo pastāvīgie darbinieki labāk par visu ir informēti, labāk, ātrāk spēj atrast, jo maršruts ir pārsvarā zināms. Tie, kas “gadījuma pēc” ierodas darbā kā kurjeri, tiem katra reize ir jaunums. Un arī klientiem ir vienkāršāk, ja ierodas jau zināms cilvēks. Viss notiek ātrāk, skaidrāk, drošāk, bet rezultātā arī patīkamāk un ātrāk.

Latvijā

Velokurjeri Rīgas ielās jau ir vairāk kā 20 gadu. Deviņdesmito gadu pašās beigās Rīgā sastapt velokurjerus bija retums. Taču to atpazīstamība arvien pieauga, jo tie tika ietērpti koši zaļgandzeltenās formās, un no attāluma tos pat varēja sajaukt ar policistiem. Un tāds bija arī mērķis – kļūt pamanāmiem, pievērst sev uzmanību. Sākotnējais mērķis SIA “Velokurjers” izveidei bija velotransporta popularizēšana. Toreiz Rīgas domes ierēdņi uzskatīja, ka velo infrastruktūra nav nepieciešama, jo nav jau velosipēdistu. Kur nu vēl lietainā laikā, vēsā laikā, ziemā. Attiecīgi, kamēr cilvēki nebrauc ar velosipēdiem, tikmēr neko darīt nevajag. Tiesa, argumenti, ka, ja pēc šādas pieejas būvētu auto ceļus, tiltus vai tikai tajos bērnu laukumos uzliktu šūpoles, kur var redzēt, ka bērni jau šūpojas, tad mums nekas vēl nebūtu radīts un attīstīts. Taču, ja citas iespējas nav, tad jāpanāk, ka ikdienā pa pilsētu brauc velosipēdisti visādos laika apstākļos, visos gadalaikos. Un tā radās SIA “Velokurjers”, kas ikdienā popularizē velotransportu kā ērtu, ātru, lētu, efektīvu pārvietošanos pilsētā, turklāt spēj pārvadāt kravas. Loģistika var būt pilnīga, ja ir iespēja piegādāt gan mazas, gan lielas kravas, tuvu un tālu. Velokurjeri ar velosipēdiem nespēj vieni paši nodrošināt pilnu servisu, tādēļ arī laika gaitā Latvijā esošajiem velokurjeru uzņēmumiem lietošanā ir vieglās un kravas automašīnas. Jāsaprot ir arī klientus – vienu dienu vēlme ir aizvest vēstuli, taču citā dienā gleznas, vēl citā dāvanas klientiem, un kādreiz arī daudz kastes ar mantām. Respektīvi, ja spēj nodrošināt pilnu spektru, tad abpusēji izdevīgāk. Tādēļ velokurjeru uzņēmumiem ir sadarbības līgumi ar starptautiskajiem pārvadātājiem. Izsauc Velokurjeru un nosūti paciņu uz Ameriku. Tas ir iespējams, un to dara katru dienu.

Kas izmanto velokurjeru?

Tūkstoši uzņēmumu Latvijā izmanto kurjerus katru dienu. Velokurjeriem ir pasta komersanta licence, attiecīgi, atbildība un pienākumi ir tādi paši kā jebkuram pasta pakalpojumu sniedzējam. Taču par licences esamību vēlams pārliecināties, slēdzot līgumu. Tādēļ velokurjerus izmanto tiesas, advokāti, bankas, vēstniecības, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, reklāmas aģentūras, farmācijas un telekomunikāciju uzņēmumi, būvniecības kompānijas, kosmētikas ražotāji, pārtikas veikali un daudzi, daudzi citi.

Nav tā, ka kurjerus izmanto tie, kuri nevar atļauties savu autotransportu. Drīzāk ir tā, ka kurjerus izmanto tie, kuri prot rēķināt, un tādēļ arī izauguši par lieliem uzņēmumiem, jo atteikušies no blakus lietām, procesiem, kuru veikšanai citādi pašiem būtu jātērē savs laiks un nauda.

Iedomājieties, ja jums uzņēmumā ir kaut viena automašīna ar šoferi, tad uz kāda pleciem ir remonti, apskate, apdrošināšana, nodokļi, nodevas, dažādi maksājumi uzturēšanai ikdienā, autostāvvietu maksājumi, šofera alga, aizvietotāja meklēšana šofera slimības vai atvaļinājuma laikā. Rezultātā vienas mašīnas dēļ ir jāiesaista vairākus cilvēkus. Kaut vai grāmatvedis, kuram ir vairāk dažādu rēķinu, maksājumu, pavadzīmju mēnesī dēļ tā, ka uzņēmumā ir viena mašīna. Un tad, kad mašīna ir remontā, tad jāmeklē auto, kas aizstāj. Turklāt, cik daudz mašīna ir noslogota? Ja tā visu laiku nav ceļā, tad mašīna vienalga “tērē” – kaut vai amortizācija, nodokļi, nodevas un citas izmaksas. Tas viss ir laiks un nauda.

Otra pieeja ir zvans SIA “Velokurjers”, un, atkarībā no vedamā lieluma, attāluma, atbrauks kurjers ar velosipēdu, kurjers ar kravas velosipēdu, kurjers ar vieglo automašīnu, kurjers ar mikroautobusu, kurjers ar kravas autobusu vai kurjers ar kravas automašīnu. Ja ir noslēgts līgums, tad viens rēķins mēnesī, grāmatvedībā viens maksājums mēnesī un viss! Vairs nekādu ikdienas rūpju.

Drošība

Kurjeru pārvadājumu drošībai ir tādi paši pamatstandarti kā citiem pasta komersantiem. Taču papildus sūtījuma apdrošināšanas prēmijas apmēru nosaka katrs pasta komersants pats. Un ir pat redzēts, ka velokurjeru uzņēmumiem apdrošināšana ir viena no augstākajām, jo specifika ir tā, ka sūtījumi ļoti bieži ir ārkārtīgi svarīgi. Un svarīgi ir ne tik daudz kā paša sūtījuma satura vērtība, bet svarīgums ir izteikts laikā. Piemēram, pēdējā brīdī iesniegt miljoniem vērta konkursa dokumentāciju vai dokumentus tiesā. Citkārt cilvēks ir aizmirsis seifa atslēgu vai lidmašīnas biļetes, un saprot, ka vienīgais, kas paspēs laikā atvest, ir velokurjers.

APDROŠINĀTS!

Cita veida drošība, kas mums ir vienīgajiem Latvijā un nav zināma arī citviet pasaulē – klientam pieejama kurjera izsekošana tiešsaistē. Kurjeram un/vai kurjera velosipēdam piestiprinātā satelītnavigācijas iekārta raida signālu, tādējādi klients savā datorā vai telefonā var redzēt kurjera pārvietošanos. Ne vienmēr tas ir klientam svarīgi, taču ir sūtījumi, kur tas ir būtiski. Ne tikai tādēļ, lai redzētu, kur šobrīd ir kurjers, bet arī, lai paskatītos vēsturiskos datus par to, kur kurjers ir atradies pirms vairākām dienām, mēneša.

Uzticībai ir augsta nozīme, bet ļoti bieži ir svarīgi dokumenti, pierādījumi, kas apliecina sūtījuma izsūtīšanu, transportēšanu un saņemšanu. Tādēļ kurjerpastiem ir stingra uzskaite par šo procesu. Agrāk bija ikdienišķa lieta papīra pavadzīmes, kvītis, taču tagad parakstīšanās notiek elektroniski, un dati par sūtījuma loģistikas procesiem ir redzami gan kurjerpastam, gan klientam tiešsaistē.


Attēlā: Piemērs, kā izskatās telefonā viens no ekrāniem ar informāciju par sūtījuma piegādes procesu.

Lielākā daļa pasaules kurjerpastu klientam internetā sniedz informāciju tikai par sūtījuma atrašanās vietas starpposmiem. Piemēram, “sūtījums ir nodots kurjerpastam”, “sūtījums atrodas pasta terminālā”, “sūtījums nodots kurjeram”. Taču nav nekāda detalizētāka informācija par kurjera atrašanās vietu, piegādes laiku. Tas viss ir aptuveni. Tā kā velokurjeri ir eksprespasta pakalpojuma sniedzēji, tad ir būtiski, ka ātrajā piegādē katra minūte ir uzskatāmi redzama klientam. Pretējā gadījumā “ekspress” nozīme kļūst bezjēdzīga.

Higiēnas un saskarsmes drošība (COVID-19) jeb paraksties savā telefonā

Būtisku cita veida drošības latiņu ir uzlikusi globālā pandēmija COVID-19. Tas daudz lielāku pārbaudījumu uzlika tieši tādiem pasta komersantiem, kuriem ir tiešā saskare ar cilvēkiem. SIA “Velokurjers”, šo apstākļu motivēta, izveidoja sistēmu, kur iespēja parakstīties par sūtījumu ir nevis kurjera elektroniskajā iekārtā, bet klientam pašam savā telefonā. Attiecīgi, kurjers ar sūtītāju vai saņēmēju var atrasties lielā attālumā un nokārtot juridiskās formalitātes.


Attēlā: Klients parakstās par sūtījuma nodošanu vai saņemšanu savā telefonā, nevis kurjera viedierīcē.

Klientam nav jāpieskaras kurjera telefonam jeb sūtījumu reģistrācijas iekārtai. Tam nav nepieciešama kāda īpaša aplikācija, bet gan der jebkurš interneta pārlūks ar interneta pieslēgumu. Cik zināms, tad šāda sistēma pat citviet pasaulē nav manīta. Citi kurjerpasti zvana klientam un paziņo, ka sūtījums dēļ izolācijas tiks atstāts pie durvīm drošā attālumā. Nofotografē sūtījumu, kurš ir atstāts pie durvīm, lai attēls kalpotu par pierādījumu, ka sūtījums tiešām ir bijis atstāts. Taču tādējādi netiek nodrošinātas ne likuma prasības, kas nosaka, ka par saņemšanu ir jāparakstās (kā ierakstītas vēstules gadījumā), ne fiziski kurjers spēj nodrošināt, ka patiešām klients saņems, jo var gadīties, ka cilvēks kādu apstākļu dēļ nespēj uzreiz paņemt sūtījumu, un kurjers nespēj nogarantēt, ka kāds cits, kas iet garām, dažu sekunžu laikā nepaņem sūtījumu uzreiz pēc kurjera aiziešanas. Ne vienmēr ļaunprātīgos nolūkos, bet nejauši paņem ne sev domātu sūtījumu. Attiecīgi, SIA “Velokurjers” izstrādātā sistēma ļauj parakstīties, un ir skaidrība, kurā pusē palicis ir sūtījums – pie kurjera vai saņēmēja, bet nevis kāpņutelpas vidū.

Kā notiek kurjera izsaukšana, piegāde

Bez mūsdienu tehnoloģijām velokurjeru darbu nebūtu iespējams tik ērti nodrošināt. Nedaudz par procesu:
Klients zvana, raksta e-pastā vai ar Whatsapp starpniecību sazinās ar SIA “Velokurjers”. Šo informāciju saņem kāds no dispečeriem, kuri speciāli Latvijā radītā programmā aizpilda visu informāciju par sūtījumu (pastāvīgie klienti paši var aizpildīt visu nepieciešamo datubāzē) – saņemšanas un piegādes adreses, saņemšanas un piegādes laiks jeb piegādei nepieciešamais ātrums, kontaktpersonu telefona numuri, sūtījuma izmēri, svars, papildus piezīmes. Piemēram, durvju kodi, piekļūšanas un iekļūšanas padomi, vienkāršākas atrašanas iespējas un citas nianses par pašu sūtījumu. Programmatūra automātiski izrēķina cenu.


Attēlā: Piemērs Velokurjers kalkulatoram, kur, ievadot adreses un sūtījuma izmērus, dators aprēķina cenu. Klients var pats izvēlēties, ar kādu transportu piegādāt.

Dispečers šo sūtījumu datorprogrammā pievieno virtuālajai kurjera somai. Dispečers kurjeru izvēlas atkarībā no kurjera atrašanās vietas (to dispečers redz kurjeru sekošanas programmā), no sūtījuma lieluma, no nosūtīšanas galamērķa un laika. Sūtījums tiek iedots tam kurjeram, kurš visātrāk varēs paņemt un nodot sūtījumu.

Attēls: Datora ekrānuzņēmums, kurā attēlots kurjera dispečera panelis ar sūtījumiem, kuri ir apstrādē, kuri nozīmēti konkrētam kurjeram. Katrs ieraksts tiek ar peles palīdzību pārvilkts pie attiecīgā kurjera. Ieraksts pazūd brīdī, kad piegāde izpildīta. Krāsas ir sūtījuma piegādes ātrums. (Sensitīvā informācija par klientiem ir aizkrāsota).

Velokurjers savā telefonā speciāli izveidotā aplikācijā saņem informāciju par visiem sūtījumiem, kuri ir jāpaņem un kuri jau ir viņa somā. Mēdz būt, ka dispečers vai kurjers pa rāciju savā starpā sazinās, lai precizētu kādu informāciju. Piemēram, kurjers kaut ko nesaprot, nevar atrast, un, tā kā braukt ar velosipēdu un runāt pa telefonu nav ērti, tad labāk palūgt pa rāciju, lai dispečers noskaidro nepieciešamo informāciju.

Brīdī, kad dispečers nozīmēt kurjeru doties pēc sūtījuma, gan sūtījuma devējam, gan saņēmējam telefonā pienāk īsziņa, kurā, uzspiežot uz saites, var saņemt visu informāciju par sūtījumu, par piegādes laikiem, kurjera un dispečera kontakti gadījumam, ja pēkšņi rodas klientam kādas izmaiņas. Gan nosūtītājam, gan saņēmējam ir iespēja tiešsaistē sekot līdzi, kā kurjers pārvietojas. Tādējādi cilvēki var plānot savu laiku, nevis gaidīt kaut kādā nezināmā laikā, kad, iespējams, ieradīsies kurjers. Daudziem pasta piegādātājiem ir sistēma, kuras ietvaros kurjers var pateikt tikai laika logu, kurā varētu ierasties. Tas nozīmē, ka klientam jāgaida vairākas stundas, kad kuru katru brīdi var ierasties kurjers. Piemēram, zinot, ka kurjers būs pēc 40 minūtēm, vēl var paspēt aiziet pusdienās. Šāda iespēja ir izdevīga ne tikai klientiem, bet arī pašiem kurjeriem, jo nav jāgaida, citreiz nav jāmeklē saņēmējs, bet klients, redzot internetā kurjera tuvošanos, var iziet savlaicīgi to sagaidīt, ja ir tāda vēlme. Tā abi ieekonomē laiku. Bet laiks ir nauda.


Attēlā: Kurjeru atrašanās vietas kartē. Palīgs dispečeram, lai redzētu, kur kurjeri atrodas. Klientiem ir iespēja sekot līdzi arī kurjera maršrutam, kas kā līnija iezīmējas kartē.

Kad sūtījums ir nodots saņēmējam, tad saņēmējs var savā telefonā (nevis kurjera telefonā) parakstīties. Tajā brīdī dispečera sistēmā, kurjera telefonā un, protams, arī sūtījuma nosūtītājam un saņēmējam tiek uzrādīts, ka sūtījums ir nodots, kam nodots, kas parakstījis, cikos katrs no šiem procesiem ir noticis, arī visas maršruta GPS koordinātas sūtījuma vēsturē ir saglabājušās.


Attēlā: Klienta telefonā redzama informācija par kurjera atrašanās vietu, par sūtījuma loģistiku laika griezumā, kurjera telefona numurs, lai to sazvanītu, ja ir kādas izmaiņas piegādes procesā.

Loģistika

Kravas velo – velo

Loģistikai kravu pārvadāšanā ir ļoti liela nozīme. Mūsdienās tā paliek šķietami arvien vienkāršāka, jo cilvēki meklē vienkāršākos, ātrākos, lētākos veidus, kā piegādāt sūtījumu. Taču vienlaicīgi ir ļoti daudz dažādu ietekmju, kombināciju, tehnoloģiju un tehnoloģisko procesu, kas var gan uzlabot, gan tikpat ātri piegādes sistēmu sabojāt. Taču SIA “Velokurjers” darbā šī sarežģītība nav tik liela, jo vairums piegāžu ir nelielās distancēs, un neko vairāk kā paņemt un aizvest nav nepieciešams. Taču ir arī savi knifi. Piemēram, uzņēmums uz Ziemassvētkiem vēlas nosūtīt saviem klientiem 100 nelielu dāvaniņu. Iedomājieties, cik būtu nepieciešams laiks un kādi resursi, lai to piegādātu cilvēks ar automašīnu. Velokurjeru gadījumā ir tā, ka piebrauc kurjers ar automašīnu vai kravas velosipēdu, paņem visas dāvaniņas, aizved uz šķirošanas terminālu, bet tur tie tiek izdalīti velokurjeriem atbilstoši katra maršrutam, tādā veidā 10 velokurjeri spēj izvadāt 100 dāvanas pāris stundu laikā, pa ceļam arī piegādājot citus sūtījumus.


Attēlā: sūtījuma saņemšana ar kravas velosipēdu un nodošana tālākai izplatīšanai ar vairākiem parastiem velosipēdiem

Velo – avio

Ir klienti, kuri, lai nosūtītu sūtījumu uz ārzemēm, izsauc nevis kādu no starptautiskajiem pārvadātājiem, bet tieši velokurjeru. Taču to pārsvarā dara loģistikā ļoti zinoši cilvēki. Ir tā, ka lielie pasta uzņēmumi strādā tā, ka apkalpo klientus pēc noteikta maršruta un atkarībā no sūtījumu atrašanās vietas. Kurjers tiks izsaukts pēcpusdienā, bet pie klienta viņš ieradīsies tikai nākamajā dienā. Tajā dienā viņš piekraus ar daudz dažādu klientu sūtījumiem pilnu mašīnu, dienas beigās dosies uz loģistikas centru, kur to visu izkraus, sašķiros un vedīs tālāk uz lidmašīnu. Taču, ja lidmašīnai ir viens reiss dienā, kas tai dienā būs jau veikts, tad iznāks, ka pasūtītājs jau ir pazaudējis divas dienas. Taču, izsaucot velokurjeru, tas uzreiz pēc sūtījuma saņemšanas var doties (ja sūtījums steidzams) uz loģistikas centru un atdot sūtījumu starptautiskajiem pārvadātājiem, un ir pat iespējams, ka sūtījums jau tajā pašā dienā nonāks Eiropā.


Attēlā: Sūtījuma saņemšana no klientiem Latvijā un steidzīga nogādāšana līdz starptautiskajiem pasta pārvadātājiem

Velo – auto

Diezgan bieži ir izplatīta piegāde, sevišķi Latvijas teritorijā, kur klients vēlas piegādi nākamajā dienā. Un tad, atkarībā no sūtījuma lieluma (ja tas ir neliels), to paņemt dodas velokurjers, kas to aizved līdz autotransportam, uz kuru arī citi velokurjeri ir saveduši savus nelielos sūtījumus, un visus kopā auto tālāk izvadā pa valsti.


Attēlā: Sūtījumu paņemšana Rīgā un piegāde visā Baltijā

No rokas rokā jebkurā vietā

Pārsvarā pasta pakalpojumu sniedzēju piegādes sistēma ir tāda, ka bāzē (noliktavā, loģistikas centrā, šķirotavā, terminālā – kā nu kurš to dēvē) automašīnas vadītājs saņem sūtījumus, kuri salikti secīgi maršrutā, lai ātrāk, loģiskāk, lētāk ir piegādi veikt. Taču, ja ir kāda novirze no plāna – piemēram, klients neatrodas adresē, saņēmējs atrodas citā vietā viņam piedāvātajā laikā – tad pasta piegādātājs sūtījumu liek malā, turpina doties savā maršrutā, un gadījumā, ja līdz vakaram visus sūtījumus ir paspējis izvadāt, tad sazvana klientu un jautā, vai klients konkrētajā brīdī būs gatavs sūtījumu saņemt. Ja darba diena beigusies vai, ja saņēmējs nevar būt norādītajā laikā norādītajā adresē, tad sūtījums tiek vests atpakaļ uz bāzi, kur to iekļauj nākamās dienas piegādes maršrutā. Ja arī nākamajā dienā ir līdzīga situācija, tad tas viss pārceļas atkal par dienu. Variants vēl ir tāds, ka saņēmējs pats piesakās, ka darba laikā aizbrauks uz pasta pārvadātāja bāzi un pats paņems sūtījumu. Ļoti retos gadījumos pārvadātājs ir gatavs fleksibli rīkoties un aizbraukt pie klienta. SIA “Velokurjers” loģistika un attieksme ir cita – piegādās klientam sūtījumu kaut nakts vidū, ja tā būs vienīgā iespēja, un tajā vietā, kur klients būs gatavs saņemt. Par to var nākties piemaksāt, bet svarīgāks ir piegādes ātrums un attieksme. Turklāt sastrēgumu laikā dienas vidū ar automašīnu kāds lieks līkums ar iekļūšanu sastrēgumā var maksāt dārgi. Visi sūtījumi, kas dēļ kavēšanās tiek pārcelti uz nākamo dienu, rada tikai vairāk darba nākamajā dienā. Bet ar velosipēdu daži kvartāli sastrēguma laikā neko būtisku nemaina. Šīs – klients neatrodas konkrētā adresē, sūtījums jānodod noteiktā laikā un citas – ir dažas no situācijām, kad lielie pasta pārvadātāji izmanto velokurjerus. Taču šī sistēma eksistē tad, ja pasta piegādātājam svarīgāks ir klients, nevis nedalīšanās peļņā ar citu piegādātāju.


Attēlā: Sūtījuma piegāde no rokas rokā

Pēdējā jūdze

Šis ir vēl viens princips, kas loģistikā arvien vairāk ienāk Klimata pārmaiņu politikas rezultātā. Taču tas nav tikai politisks uzstādījums, bet gan veicina piegādi, neradot problēmas citiem. Mērķis ir tāds, ka lielos attālumos daudz kravas ved ar lielu transportu, bet mazās distancēs ar mazu. Respektīvi, daudz konteineru sakrauj uz liela kuģa, kurš ved pāri okeānam vai jūrai līdz ostas konteineru terminālim, ar no kuģa nokrautajiem konteineriem nokomplektē vilciena sastāvu, kas virzās pa sauszemi lielākus attālumus līdz preču stacijai, tad no vilciena pārkrauj uz kravas automašīnām. Ar kravas automašīnām brauc līdz noliktavām, kuras atrodas piepilsētā, kaut kur pie lielceļiem. Tad pārkrauj mazākos transportos – maza izmēra kravas mašīnās, kravas autobusiņos, kuri dodas līdz pilsētas centra robežai. Taču pilsētas centrā pamatā piegāde notiek ar kravas velosipēdiem. Eiropas komisija ir veikusi vairākus pētījumus, kuri pierādījuši, ka 50% no kravām, kuras transportē pilsētu centros, ir iespējams pārvadāt ar velosipēdiem. Tādēļ komisija pat ir atbalstījusi arī “Cyclelogistics” izveidi, kas ir starptautiska kravas velosipēdu loģistikas asociācija, izveidota ar mērķi veicināt un vairot piegādes pēdējā jūdzē ar velosipēdu. Šis viss stāsts pamatā ir balstīts uz loģisku sistēmu, kur ar kravas automašīnām nebrauc pilsētu centros, vecpilsētās, nerada vēl lielākus sastrēgumus, kas rada dīkstāvi citiem uzņēmējiem, nerada arī vēl lielāku gaisa piesārņojumu, kas veicina pāragru mirstību, nerada degradētu, trokšņainu, agresīvu pilsētvidi, kas atbaida cilvēkus pārvietoties fiziski aktīvā veidā, kas liedz efektīvi izmantot publisko telpu kultūrai, videi, veselībai, tūrismam un citām nozarēm, kas ienes nodokļos daudz vairāk no viena kvadrātmetra, nekā autoceļš pilsētas centrā. Domāju, ka daudzi esiet pamanījuši kravas autobusus pilsētas centrā uz ietvēm, gājēju pārejām, aizšķērsojot autotransportam un gājējiem pārvietošanos, radot bīstamas situācijas. Tas viss var nebūt, ja šaurā vietā izmantotu maza izmēra transportu. Respektīvi, jārēķinās nākotnē ar to, ka pilsētu centros būs klimata neitrālās zonas, ierobežots autotransporta ātrums, ierobežota pārvietošanās ar iekšdedzes dzinējiem, maksas iebraukšana centros, dārgas stāvvietas, lieli sodi par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Tas viss tikai papildus veicinās pieprasījumu pēc velokurjeriem pilsētu centros.


Attēls: Pēdējās jūdzes piegāde. Jo tuvāk centram, jo mazāka izmēra transports. Mazāks transports – mazāk sastrēgumu. Mazāks transports – ātrāk. Mazāks transports – dabai un cilvēkiem veselīgāk.

Iepirkumu piegāde uz mājām

Kad cilvēks veikalā ir iepircies un tam ir daudz nesamo, tad pirkumus var nodot transportēšanai kurjeram. Ir situācijas, kad prece izpirkta, bet pārdevējs sola to piegādāt nākamajā dienā ar kurjera palīdzību. Klients samaksā pa preci šodien, bet rīt to kurjers piegādās. Ir situācijas, kad prece jāapmaina, jāuzlabo, piemēram, veikalā nopirktu apģērbu šuvējs pielabo, taču ar kurjeru piegādā, lai klientam otrreiz nevajadzētu doties uz veikalu. Tāpat pastāv visdažādākās situācijas, kad prece jāapmaina utt. Šādos gadījumos parasti tirgotājiem ir sadarbības līgums ar pasta pakalpojumu sniedzēju, kurš nodrošina piegādi, kad tas nepieciešams.


Attēlā: Iepirkumu piegāde uz mājām

Ēdiena piegāde

Pēdējos gados ir populāra ēdienu piegāde ar velosipēdiem. Populārākie Latvijā ir Wolt un Bolt. Šis bizness arvien vairāk attīstās, jo cilvēki nevēlas iet ārā no mājām vai ofisa, nevēlas gatavot paši ēdienu, taču nevēlas arī daudz maksāt par ēdienu, tādēļ lētākā kombinācija šo vēlmju nodrošināšanai ir ēdiena pasūtīšana ar telefona aplikāciju palīdzību un lēta piegāde. Taču lētumu vislabāk spēj nodrošināt, pārvadājot ar velosipēdu.


Attēlā: Kurjers – ēdiena piegādātājs

Pārtikas piegāde

Cita sadaļa, kas Latvijā vēl nav attīstījusies, ir pārtikas preču piegāde ar velosipēdiem no veikaliem. Covid-19 pandēmijas dēļ daudz pārtikas lielveikalu sāka tirgot pārtiku internetā, taču piegādi nodrošināja ar autotransportu. Un piegādes rinda, piemēram, RIMI tīklā bija pat mēnesi. Pēc mēneša visdrīzāk šāds pakalpojums nav nepieciešams. Bet tas ir dēļ slikti plānotas loģistikas, sevišķi, ja jāpiegādā pilsētas centrā. Eiropā šo pašu procesu nodrošināja, piesaistot cilvēkus ar velosipēdiem, tādējādi jau stagnējošai ekonomikai iedeva enerģiju, iedeva cilvēkiem darbu, bet arī rūpējās par to, lai tūkstošiem cilvēkus neatstāj badā. Tas netika uzskatīts kā veikala iegriba, nespēja, bet gan tā bija prasība nodrošināt cilvēkus ar pārtiku. Tādēļ lielākajā daļā Eiropas valstu, kur dēļ karantīnas bija aizliegta pārvietošanās ar kājām vai sabiedrisko transportu, tika atļauts un pat veicināts pārvietoties ar velosipēdu.


Attēlā: Pārtikas produktu piegāde no veikaliem uz mājām

Ekopreču piegāde

Rietumeiropā un ASV ir pilnīgi pašsaprotami, ka, ja cilvēks iegādājas ekopreces, tad viņš seko līdzi ne tikai tam, kā produkts ir audzēts un prece saražota, bet arī – kā tā tiek transportēta. Tas būtu kauna traips un negods bioloģiskās pārtikas tirdzniecības uzņēmumam, ja tā piegādātu produkciju ar iekšdedzes dīzeļa auto. Bioloģisks nav tikai bez ķimikālijām audzēts, bet arī pēc iespējas mazāk piesārņojošs process visos preces aprites posmos – no sēklas līdz audzēšanai un kopšanai, ražas novākšanai, pārstrādei, iepakojumam, transportēšanai, iepakojuma (ja tāds vispār ir) savākšanai un pārstrādei – visu šī procesa posmu ietekmei uz vidi. Latvijā tas brīdis vēl ir sagaidāms, kad cilvēki spēs atšķirt, kas ir zaļi un kas ir pseido zaļi, un kas tikai tiek saukts par zaļu, bet patiesībā ir nezaļš. Īsāk – kas ir tikai stilošanās ar zaļumu, bet ir patiesi videi draudzīgi. Tādēļ šī vēl ir procesā esošā joma.

Velokurjeri un to iesaiste citās nozarēs

Transporta infrastruktūras plānošana

Velokurjeri ir ne tikai pārvadātāji. To nozīmi ir sapratuši arī pilsētplānotāji. Piemēram, satiksmes plānotāji izmanto velokurjeru pārvietošanos, lai zīmētu siltuma kartes (heatmaps), lai redzētu, kādi ir ātrākie pārvietošanās ceļi ar velosipēdiem. Kur ir nepieciešamas velosipēdu novietnes, kur vajadzīgi kādi uzlabojumi satiksmē. Jo, nenoliedzami, velokurjeri ir profesionālākie riteņbraucēji pilsētas satiksmē. Tāda pieredze nav nevienam citam riteņbraucējam.


Attēlā: Heatmap jeb siltuma karte. Velosipēdistu iezīmētie ceļi, pa kuriem tie pārvietojas. Jo košāks (siltāks), jo vairāk izmantots ceļš.

Drošība

Policija konsultējas ar velokurjeriem, lai iegūtu skaidrāku priekšstatu par velosipēdu drošību, zādzībām, drošām slēdzenēm. Arī Latvijā SIA “Velokurjers” bija tas, kas 2000-o gadu sākumā uzdāvināja Valsts policijai divus ar GPS aprīkotus velosipēdus, lai policija varētu ķert velosipēdu zagļus. Jo tikai SIA “Velokurjers” tajā laikā bija pieredze par to, kā velosipēdi ir jāaprīko. Velokurjeri sadarbībā ar citiem velosipēdu drošības speciālistiem izstrādāja vadlīnijas gan lietotājiem par drošu velosipēdu pieslēgšanu, uzglabāšanu, gan arī vadlīnijas policijai par velosipēdu identificēšanu, cietušā nointervēšanu, lai spētu identificēt gan velosipēdu, gan veikt kvalitatīvāku zagļa nopratināšanu, uzdodot specifiskus jautājumus. Tāpat sadarbībā ar SIA “Velokurjers” tika radīta iniciatīva CSDD brīvprātīgajam velosipēdu reģistram.

Kultūra

Velokurjeri tiek uzskatīti par atsevišķas subkultūas radītājiem un veidotājiem. Tie ir mainījuši ikdienas riteņbraucēju gaumi velosipēdu izvēlē, ar savu rīcību popularizējot fiksīšus, kas ap 2010. gadu kļuva populāri jauniešu vidū arī Latvijā. Velokurjeri ir bijuši kā galvenie varoņi vairākos romānos (piemēram, William Gibson “Virtual Light”), 1986. gadā uzņemta filma “Quicksilver”, 2012. gadā uzņemta filma “Premium Rush”, daudzas dokumentālās filmas – “Need for Speed”, “Pedal”, un viena no izcilākajam dokumentālām filmām pasaulē par velokurjeriem ir Adrianas Rozes veidotā “Rīgas Kungi”. Velokurjeri ir iemūžināti stāstos, seriālos, karikatūrās un rakstos, televīzijas un radio raidījumos, ziņās un sižetos. Nenoliedzami, velokurjeri ir atraktīvi, pamanāmi, tādēļ daudzos rada interesi.

Velokurjeru čempionāti

Nevienā citā pasta pakalpojumu sniedzēju sektorā nav tāda brālība, kāda ir velokurjeru vidū. Velokurjeri visā pasaulē organizē regulāras sanākšanas, brauc viens pie otra ciemos, tai skaitā pat pie pilnīgi nepazīstamiem kurjeriem, kuri tos uzņem un aprūpē. Tā ir izveidojusies kā nerakstīta tradīcija. Protams, ka tikšanās notiek uz velosipēdiem, tiek organizētas kopīgas pilsētas apskates un arī rīkotas velokurjeru sacensības.

Pirmais starptautiskas nozīmes kurjeru čempionāts notika Berlīnē 1992. gadā, kurā piedalijās ap 500 velokurjeru, un to organizēja vācu velokurjeru uzņēmuma īpašnieks Akhims Beiers ar savu asistentu Stefanu Klesmanu, kuri pirms tam, apceļojot pasauli un tiekoties ar daudziem velokurjeriem, bija savākuši to kontaktus un izsūtījuši ielūgumus uz Berlīnē notiekošo pasākumu. Akhims sarunāja ar Berlīnes pašvaldību, lai brīvdienās slēdz dažas pilsētas ielas un ļauj veikt sacensību finišu tieši Brandenburgas vārtos. Nākamais čempionāts notika Londonā, un tā gadu no gada velokurjeri no visas pasaules piedalās publiskā balsošanā, lai izraudzītos, kur būs nākamais velokurjeru čempionāts. Latvijas velokurjeri ir piedalījušies vairākos Pasaules un Eiropas čempionātos. Augstākais un pamanāmākais sasniegums bija 2011. gadā Varšavā, kur velokurjers Jānis Belecks kravas velosipēdu disciplīnā ieguva pirmo vietu pasaulē. Pēc šīs uzvaras Latvijas vārds arvien vairāk izskanēja kurjeru vidē, un tā Pasaules Velokurjeru čempionāts Latvijā notika tieši simtgadē, 2018. gadā.


Foto: Jānis Belecks – 2011. gada pasaules čempions kravu klasē.

Un nobeigumā fakts par “Courier” fontu (latviski fonts ir “burtveidols”). Šo burtu izgudrotājs ir Hovards Kettlers (1919-1999), kurš to radīja speciāli kompānijas IBM programmētājiem. Tādēļ tas ir instalēts teju uz visiem datoriem pasaulē. Pēc dažādiem informācijas avotiem spriežot, šis fonts tika radīts 1955. vai 1956. gadā rakstāmmašīnām.

1990-tajos šis fonts ir ticis pieņemts kā industrijas standarts scenāriju rakstītājiem filmām un autoriem televīzijās. Šis fonts tika pieņemts arī kā ASV Valsts departamenta rakstības standarts līdz 2004.gadam. Fonta autors Ketlers reiz izteicās, kā nosaukums Courier ir ticis izraudzīts: “Vēstule var būt kā ziņneša ziņa. Vai arī kurjers, kas izstaro cieņu, prestižu un stabilitāti”.

Autors: Viesturs Silenieks, 2020. gada 2. novembris